zato, es gribu palikt vecs. es gribu sagumt no tā saucamās gadu nastas, gribu, lai mana miesa sačervelējas un sažūst, gribu to dīvainību, kad nekas nav saprotams no dzīves un kārojas būt savā mazā, saprotamā, paša radītā pasaulītē... gribu tās bailes kāpt lejupt pa kāpnēm un steberēšanu tikai pa vienam pakāpienam, turoties pie margām. gribu, jo neciešu savu jaunību, mani besī tas, ka varu visu, ka daru visu, ka pat vislielākos sūdus nespēju uztvert kā traģēdiju. un vēl mani sasodīti kaitina manas rokas; ja savam kopējam vizuālajam tēlam es esmu spējis piešķirt nepilnus desmit gadus klāt, tad manas rokas kā izskatās jaunākas par mani tā izskatās... kaitina...