pule - dura, platais - moloģec!
Tātad, lai divreiz neceltos kājās: Latviešu Zoles noteikumi

Šeit diezgan lielu nozīmi spēlēja punktu skaitīšanas sistēma, diemžēl esmu pārāk miegains, lai iegrimtu aprēķinos. Latviešu Zoli tiešām ir izdomājuši latvieši ar domu, lai četratā spēlējot, liekajam spēlētājam nebūtu skumji jākvern pie galda un jāveras zvaigznēs (lai arī tieši klasisko zoli četratā es uzskatu pat optimālāko spēlēšanas variantu), tādēļ tā ir daudz vieglprātīgāka, taču fun'a daudzums - lielāks!

Spēlē četri cilvēki. No parastā zoles kāršu komplekta (26 kārtis) tiek izmesti kārava septītnieks un astotnieks. Atlikušās 24 kārtis tiek sadalītas katram pa sešām. Galda nav. Pamatideja ir sekojoša: spēlētāji, kuriem ir pīķa un kreiča dāmas ir lielie, pārējie divi ir mazie. Lielo punkti skaitās kopā, mazo punkti skaitās kopā. Protams who is who neviens nezin, bet ar laiku pienāk brīdis, kad iestājas nakts un mafija atver acis. Parasta izspēle.

Ja spēlētājam ir abas spēcīgākās dāmas uz rokām, viņš automātā spēlē viens pret visiem, tātad ZOLI. Te ir trīs varianti: 1)ja spēlētājs jūtas spēcīgs, viņš pirmo divu stiķu apiešanas laikā (respektīvi vienā no pirmajām divām reizēm, kad viņš liek savu kārti) var paziņot, ka spēlē Lielo Zoli; 2)ja spēlētājs jūtas svārstīgs, viņš var neteikt vispār NEKO, un tā būs Klusā Zole; 3)ja spēlētājs jūt, ka nu dirsā ir, viņš var nomest kārtis pirmo divu stiķu laikā.

Tāpat var pirmo divu stiķu laikā pieteikt Mazo Zoli.
Tas principā arī viss. Diemžēl tiešām nevarēšu pateikt precīzu punktu skaitīšanu, izdomājiet paši.