http://klab.lv/users/rt/58013.html
attiecībā uz šo, es arī agrāk tā domāju. bet paņemsim reāli.

lūk, filips k. diks, viens no maniem mīļākajiem rakstniekiem. viņš ir sūdīgs rakstnieks. kā to var vispār palasīt, es nezinu. viņa valoda aizvien vēl ir visparastākā lubeņu valoda. viņa grāmatās nav neizskatīgu sieviešu. tur nav sieviešu ar mazām krūtīm. tur nav stulbu sieviešu. šīm četrdesmit grāmatām, ko guru ir radījis, visām ir tikai viens sižets. bezmaz visas grāmatas ir tikai par futūristiskām narkotikām, kuru efektus ir izdomājis tikai pats autors. šie skricelējumi ir vienkārši neizturami gari. ap 500 lappusēm ne tajā prāvākajā šriftā. autors pats pazaudē visas sižeta līnijas jau kaut kur ap vidu. par šo megahītu nobeigumiem es vispār neizteikšos. tie visi ir, pirmkārt, pilnīgi analoģiski un beidzas, kā minimums, slikti. filips diks savērpj sava kiberdetektīvstorija nobeigumā kādus 40 atrisinājumus, pats viņos saputrojas, un pat godīgi atzīstas lasītājam, ka ir saputrojies, un ka viņam uz to visu ir pilnīgi poh.

viņš raksta labi tikai divos gadījumos - par saviem iedomātājiem gadžetiem un savām lsd ekskursijām. un tad tev norauj jumtu pilnībā, un tu saproti, ka neesi neko dzīvē krutāku lasījis.