vot, par neta pokeru uzrakstīšu savus astoņus noteikumus, kurus pats esmu sapratis. a to te daži domā, ka es sāku nodzert dzīvokli.

1. pokerā nedrīkst būt azarta. ja parādās azarts, ir jāizrauj kompja elektrības vads no sienas. man nav gadījies ne reizi pagaidām.
2. pokerā ir jāsaprot likmes, uz kādām tu esi spējīgs spēlēt un uz kādām - nē. līmenis starp 15 centiem un pusdolāru - tā ir aiza. normāls cilvēks spēlēs tikai uz tām likmēm, kurās viņš var uzvarēt, ja, protams, viņš grib to darīt. ja viņš grib vienkārši padirst naudu un izklaidēties, tad welcome.
3. tas ir mīts, ka apķērīgi austrumeiropieši slauc naudu no truliem amerikāņiem. nekā tāda nav. nekad nevajag pārāk zemu novērtēt savus pretiniekus.
4. tas ir bēdīgi, bet iemācīties spēlēt pokeru, nepielietojot naudu, var tikai frīrollos. spēlēšana uz virtuālajiem fanķikiem var spēlētāju tikai notrulināt.
5. uzvaras formula ir aptuveni šāda: 58% - taktika, 40% - psiholoģija un 2% - veiksme. ja longterm.
6. savu taktiku vienmēr izstrādā, vadoties no savas personības. tas ir šaušalīgi, kad cilvēki sāk darīt kaut ko pretēju, izskatās pēc šizofrēnijas lēkmēm. pokerā viens otru tāpat brīnišķīgi zin, un jo vairāk zin, ja cilvēks cenšas piečakarēt sevi.
7. pokers balstās uz blefa. neblefojot neko uzvarēt nav iespējams. blefot var iemācīties tikai spēlējot uz naudu. fakts, čuvaki.
8. vēlreiz atkārtošos - ja tu neesi sapratis, kas tev sēž pretī, tad jebkurš risks ir līdzīgs pašnāvībai.