the doors
o, beidzot pienācis šis saviļņojošais brīdis - mūsu podjezdam liek jaunas durvis!
ar viņām epopeja bija varena.

pusgadu podjezda ārdurvis stāvēja vaļā, lai uzlabotu nama ventilāciju laikam. ceturtā stāva iedzīvotāji lēnām sāka kurnēt, ka atbalstīt puszvaigznes hoteļa "parazāda" servisu kāpņutelpā vairs nav viņu spēkos. bez tam nepateicīgie klienti, neatraduši spa, piemērotu konferenču zāli un satelīttelevīziju ar 33 pornoprogrammām, par piemiņu no sevis atstāja tikai suvenīrus benčiku, izdzertu trauciņu un aplaistītu sienu veidā. bija kaut kas jāiesāk.

delegācija apmeklēja namu pārvaldi, kuras biznespiedāvājums tomēr īsti neatbilda ekspektācijām. vairāki vecāka gadagājuma iedzīvotāji aicināja namu pārvaldi tomēr nejaukt dzīvojamo namu ar garāžu. atlika pēdējais - doties pie privātfirmas. tur viņus sagaidīja atplestām rokām.

"Наму парвалде, туды ее в качель, разве товар дает? — смутно молвил дверной мастер. — Разве ж она может покупателя удовлетворить? Дверь — она одного лесу сколько требует..."

karoče vēl mēnesi tika vākta nauda un veiktas apspriedes sētā, kāpņutelpā, kā arī privāti dzīvokļos. aiz slēgtām durvīm vērpās intrigas, kuras aizgāja reizēm pat līdz draudiem dažu iedzīvotāju dzīvībai. pēc summas spriežot, durvīm apmeklētāju vajadzēja ielaist tikai pēc acs zīlītes pārbaudes ar īpašu detektoru kā arī rūpīgas DNS analīzes.

bet vispār tagad skatos - neko, tāds parasts finieris vien ir :)