kārtējā remontā ir iestājies viskrutākais periods - kalniņa k-gs atnāk no rīta, paskatās uz remontējamo objektu, tad apsēžas uz ķeblīša, ilgi un svarīgi līdz deviņiem vakarā māj ar galvu un pie sevis dudina "jā, nu jā", pa vidu vēl kaut kad aiziet divreiz pa simts vietējā kafejnīcā, laiks lido vēja spārniem.

visiem ir patiess pārsteigums, kad tiek konstatēts fakts - palodze pati par sevi nav kaut kā nokrāsojusies. bļin, ka neveicas!