Jana Kērtisa bildi ieliku tāpēc, ka likās atbilstoši. Bet nu labi. Turpinu. Pasākums tālāk pārgāja diezgan ierastā fāzē - laika paātrinājums, šņabis atnests nez no kurienes dziļa naktī...ā, vēl bija ņekiji Alkšņa draugi, kuri bezmaz vai visu vakaru gatavojās ierasties (n-tie telefona zvani, pathfinding etc) un pēc totālās operācijas uzkavējās aš veselas septiņas minūtes, par kurām iespaids visiem radās analoģisks - viņi šausmīgi spieda rokas. Man, piemēram, paspieda reizes četras. Tad draugi aizbrauca, un es devos gulēt Arnitas vecmāmiņas (?!) gultā. Kā vienmēr, es nevarēju aizmigt līdz kādiem četriem rītā. Bioloģiskais pulkstenis ir aizgājis ellē.

Nākamajā rītā, Vonnegūta vārdiem runājot, pamodos "spirgts kā cīrulis", iprīts, rozes utt. Tā vietā, lai referētu vakardienu (kas ir nožēlojams  un diletantisks  pasākums), mēs svinīgi uzposāmies "Divu dolāru apmeklējumam". "Dolāros" uz platformāta ekrāna  rādīja kādu kārtējo Krievijas estrādes festivālu, kurā uzstājās arī Alkšņa  iecienītā māksliniece Gļukoza. Mēģinājām iebraukt lirikās. Kad jau sākām iebraukt, festivāls beidzās un dzima doma paņemt 4x2ltr alus (normāls for-peks, kas i?!), taču uzreiz pēc tam dzima jau nākamā doma - pasēdēt dārzā pie Beļava. Beļavs nedzer, taču ir noteicis dedlainu, kad atsāks. Lieki teikt, ka dedlains netiek publiski izpausts.Tas, protams, netraucē namatēvam pirkt veikalā šņabi potenciālajiem ciemiņiem, vilties uz "Diviem Dolāriem" ar apšaubāmiem tipiem (jo Beļavam šodien ir vārda diena un manam labākajam draugam arī, ja kas) un pasēdēšana ievelkas līdz kādam ienāk prātā atrakcijās iesaistīt bumbu.

Tālāk: futbols-dzērieni-futbols-viss pārējais. Cilvēku dārzā sarodas aizvien vairāk un vairāk. Viņi pļāpā, dzer alu un kurina ugunskuru. Kaut kādā momentā konstatējām, ka Stabu ielas geto (un tas tāds neapšaubāmi ir) ievērojami prevalē pār Rīgas briesmīgākajiem rajoniem - Vecmīlgrāvi un Bolderāju. Maskačka ir labāka! Geto vispār rullē šajā ziņā.Kad es jutu, ka kājas jau atsaka pareizi skriet un trāpīt pa bumbu, nācās pacelt cepuri un doties māju virzienā. Pirmkārt, piļīšanu nevajag padarīt par darbu. Otrkārt, nevajag sievai sagādāt stresu. Treškārt, labāk tomēr gulēt savā gultā.  

P.S. Vēl mēs ar Alksni skatījāmies "Elpojiet Dziļi" un mīlinājāmies par tā laika Rīgas skatiem. Veco "Saktu". Tiltiem. Fakin' skaista pilsēta tomēr...