Jana Kērtisa bildi ieliku tāpēc, ka likās atbilstoši. Bet nu labi.
Turpinu. Pasākums tālāk pārgāja diezgan ierastā fāzē - laika
paātrinājums, šņabis atnests nez no kurienes dziļa naktī...ā, vēl bija
ņekiji Alkšņa draugi, kuri bezmaz vai visu vakaru gatavojās ierasties
(n-tie telefona zvani, pathfinding etc) un pēc totālās operācijas
uzkavējās aš veselas septiņas minūtes, par kurām iespaids visiem radās
analoģisks - viņi šausmīgi spieda rokas. Man, piemēram, paspieda reizes
četras. Tad draugi aizbrauca, un es devos gulēt Arnitas vecmāmiņas (?!)
gultā. Kā vienmēr, es nevarēju aizmigt līdz kādiem četriem rītā.
Bioloģiskais pulkstenis ir aizgājis ellē.
Nākamajā rītā, Vonnegūta vārdiem runājot, pamodos "spirgts kā cīrulis",
iprīts, rozes utt. Tā vietā, lai referētu vakardienu (kas ir
nožēlojams un diletantisks pasākums), mēs svinīgi
uzposāmies "Divu dolāru apmeklējumam". "Dolāros" uz platformāta
ekrāna rādīja kādu kārtējo Krievijas estrādes festivālu, kurā
uzstājās arī Alkšņa iecienītā māksliniece Gļukoza. Mēģinājām
iebraukt lirikās. Kad jau sākām iebraukt, festivāls beidzās un dzima
doma paņemt 4x2ltr alus (normāls for-peks, kas i?!), taču uzreiz pēc
tam dzima jau nākamā doma - pasēdēt dārzā pie Beļava. Beļavs nedzer,
taču ir noteicis dedlainu, kad atsāks. Lieki teikt, ka dedlains netiek
publiski izpausts.Tas, protams, netraucē namatēvam pirkt veikalā šņabi
potenciālajiem ciemiņiem, vilties uz "Diviem Dolāriem" ar apšaubāmiem
tipiem (jo Beļavam šodien ir vārda diena un manam labākajam draugam
arī, ja kas) un pasēdēšana ievelkas līdz kādam ienāk prātā atrakcijās
iesaistīt bumbu.
Tālāk: futbols-dzērieni-futbols-viss pārējais. Cilvēku dārzā sarodas
aizvien vairāk un vairāk. Viņi pļāpā, dzer alu un kurina ugunskuru.
Kaut kādā momentā konstatējām, ka Stabu ielas geto (un tas tāds
neapšaubāmi ir) ievērojami prevalē pār Rīgas briesmīgākajiem rajoniem -
Vecmīlgrāvi un Bolderāju. Maskačka ir labāka! Geto vispār rullē šajā
ziņā.Kad es jutu, ka kājas jau atsaka pareizi skriet un trāpīt pa
bumbu, nācās pacelt cepuri un doties māju virzienā. Pirmkārt, piļīšanu
nevajag padarīt par darbu. Otrkārt, nevajag sievai sagādāt stresu.
Treškārt, labāk tomēr gulēt savā gultā.
P.S. Vēl mēs ar Alksni skatījāmies "Elpojiet Dziļi" un mīlinājāmies par
tā laika Rīgas skatiem. Veco "Saktu". Tiltiem. Fakin' skaista pilsēta
tomēr...