grāmatas - tas vēl tā, bet nebūtu patērētāju sabiedrības - un nebūtu nekāda zooma, un staigātu Ēriks ar pliku kulofānu, kaļot uzsaukumus medniekiem un ēdamo sakņu vācējiem Salacas krastu smukajos iežos.

Nu ir jau tā, ka Landanas metro braucēji ir vairākas reizes pozitīvāki un izpalīdzīgāki par vietējo trolejbusu maršrutu pastāvīgajiem abonentiem, nu varbūt izņemot peak hour letarģiju, kura pasargā metro braucēju psihi no pārlieku lielās tuvības.

Kad bāleliņi vairākās paaudzēs pie lielveikalu silēm būs atkopušies pēc krievu zaldāta varas akta, tad arī mēs kādam no salām liksimies pozitīvi un jauki cilvēki. Domājams, ka jau tagad krietna daļa 3. pasaules bēgļu Latviju asociētu ar paradīzi un vietējos ar labsirdīgiem enģeļiem, ja vien citur vēl nebūtu pieejami taukāki kumosi un treknākas zostes. Kad Latvija kļūs par sociālu valsti, tad ikviens šeitan gribēs palikt un saņemt sapratīgu pabalstu, no kura varēs pārtikt. Tas protams, ja pa to laiku globālā ekonomika vspār nepieliks punktu pabalstu saņēmēju kopienām visā pasaulē.

Var jau pirst par pozitīvismu, bet kamēr viena daļa sabiedrības iztiek vai mēģina iztikt, bet otra mēģina izdomāt, ko tādu lai vēl pamēģina, runas par pozitīvismu arī paliek tukšas runas. Vajag realizēt stingru politiku, kas ļautu veidoties stabilai ekonomikai kurā vidusslānis būtu...nu, cik ? 50% ? jeb 80% ? naudasmaisi arī būtu kā tagad - pāris %. Un cilvēki kļūtu smaidīgāki, jo paēdušais (bet ne pārrijies) kas zin, ka vakarā ēdīs un rīt ēdīs un parīt aizbrauks ekskursijā uz to pašu Igauniju vai Somiju, nebūs jāaicina biedrībās kurās domā pozitīvi. Viņš vienkārši būtu pozitīvāks par mikriņa vadītāju, kurš dienām pilotē un kaimiņieni kura par simts latiem ģībuļo pie kases aparāta.


Atcerējos - nāk pretī divi veči, no sarunas saprotu, ka mikriņu vadītāji. Viens dalās - "nu i razbil pasažiru jebaļņik". Lai Ēriks pasauc viņus un iegroza pozitīvo domu vektoru. Skaidrs, ka cilvēki ar vidējiem un augstiem ikmēneša ienākumiem ir pateicīgāka auditorija. Tikai interesanti, vai pozitīvisms tiks ģenerēts ar kaudzi, tā lai visiem ir ko just, vai tā, noslēgtai patērētāju kopienai ? Un kādā veidā tas pārnestos uz visiem slāņiem ? Gandrīz vai sagribējās iestāties, lai šito noskaidrotu.