Kādā bērnu audzināšanas teorijā ir ietverts princips, ka bērnu vai citu cilvēku nevajag novērtēt ar vārdiem "labs" vai "slikts". Pat ja bērns veikalā vārtās uz grīdas blakus sapņu mantai vai vakarā negrib mazgāties, vai onkulis uz ielas nomet benčiku, tad slikta ir rīcība, tas ir negants darbs utt. Būtībā jau te nav nekā jauna - tiek saglabāta iespēja laboties, izmainīt savu rīcību, jo tas ir daudz saprotamāk nekā izmainīt sevi vai citus. Man liekas, tas kautkā arī sasaucas ar dzīvesgudro pasaules uztveri - nevis mesties bezgalīgā un spēkus atņemošā cīņā par pasaules parveidošanu, bet māca dzīves vērošanu un izpratni - tas man der, šitais nē, šo man vajag, šo - ne pārāk, un šito noteikti nevajag.

Ir tik absurdi, ka mazi bērni ar izjātu uztveri saka manai meitai, ka MEITENES AR RITENI NEBRAUC. Ko tad pie joda, dara mazas meitenes ? Gatavojas kļūt par bērnudārza skaistumkaralieni ?


p.s. par tabaku - redzēju dokfilmu par bērnu vergu darbu, t.sk. par mazajiem tabakas audzētājiem Dienvidamerikā. Tika rādīts, kā pesticīdus smidzina ar manuālajiem smidzinātājiem, kas pēc tam notiek ar tiem cilvēkiem, bet te arī var būt izskaidrojums, kāpēc no vienām cigaretēm sāp galva un no otrām - mazāk. Uz pēdējām ir nohaltūrēts, smidzinot kemikāļus.