Man liekas, ka amerikāņu armija kaut ko slēpj. Teiksim, viņu galvenais triecienspēks un lepnums ir jūras kājnieki. Tas ir smieklīgi. Nu pamēģiniet iedomāties kā izskatās un vispār ar ko nodarbojas cilvēks ar profesiju "jūras kājnieks" - iznāks kaut kas līdzīgs starp Jēzu Kristu un kaut kādu maluzvejnieku ar dinamīta briketēm. Lai gan jūras kājniekus visādās filmās un citur mēs redzam izkļučiteļno kā pa zemi skraidošus cilvēciņus, kuri pie pirmās iespējas apgāžas ar purnu dubļos un sāk kaut kur briesmīgi rāpot. Piedevām es vēl minēšu faktu, ka amerikāņiem vispār jau apkārt nav nekādu jūru, tur ir vieni okeāni. Jūs teiksiet, ka starp jūru un okeānu īpaši nav nekādas starpības - jūs ļoti rūgti maldīsieties. Tāpēc, ka okeānā taču ir pavisam citi apstākļi.

Lūk, piemēram, pretinieks uzbrūk ar kaut kādu kārtējo taifūnu "Matilde" - jūsu rīcība?!
Nu ko šādā situācijā var iesākt jūras kājnieks? Ar zvērisku sejas izteiksmi pavicināt savu duncīti, kamēr kāds prāvāks vilnis neievālēs viņam pa galvu, līdz ar ko visa pretestība būs galā. Tādēļ amerikāņiem eksistē slepenais Okeāna Kājnieku karaspēks. Pretinieks ar taifūnu var ārdīties kā nezvērs, taču Okeāna Kājnieks, maitasgabals tāds, ir afigenna viltīgs.