Es atkal vienmēr brīnos, nevaru nobrīnīties, kā šitas radības kronis Aigars Prūsis vienā rakstā blēj savu sērdienīgo blējienu par latvju dzīvesziņu, dievturību, tautas gara mantām, pašpietiekamību un to, kā mums no krievu, žīdu vai rietumeiropiešu cūkām nekādu piemēru nevajag ņemt, bet otrā rakstā ar putām uz lūpām slavina Vecās Derības patieso mācību, kādi debesu lāsti nāks pār homoseksuāļiem un citiem izvirtuļiem (tā tak žīdu reliģija, ko mums vācu krustneši ievazājuši!)