Paklau, nekāda naida! Es mēģinu saprast, kas ne notiek. Pēdējos gados cenšos apgūt mantkārību. Un sāku skatīties uz mašīnām. Nu un attiecīgi nojaušot, cik maksā auto un cik maksā grāmatas izdošana, liekas ka Rīgā ir tūkstošiem cilvēku, kas var atļauties laiku pa laikam izdot grāmatu. Naudas ziņā.

Pārdot - tā ir cita lieta. Bet ar to taču Mārtkores rakstā minētajam VKKF nav jānodarbojas.? IMHO jāatbalsta kautkas, kas ir labs, bet kas kautkādu iemeslu ir tik ļoti autisks, ka nevar atļauties. Bet nejau satori.lv šādi cilvēki meklējami.

Un piekrītu ka "Vienkārši jāsāk štukot, kā izdot savas lietas, normāli visu bīdīt bez visādu svēto govju baxtīšanas, tad arī izpalix vajadzība viņus jebkādā veidā respektēt." Ne par to, ka nevajag respektēt, bet ka jāsāk štukot un arī darīt.