Paralēlās pasaulēs
Man ir parādījušās ap degunu divas skrambas, par kurām man nav ne nojausmas, kā tās ir uzradušās. Man liekas, ka visi cilvēki par šo jautājumu ļoti uztraucas - no kurienes uz ceļgala zilums, no kurienes uz gurna skramba. Lūk, es arī uztraucos.
Pirmā skramba uzradās trešdien.
Otrā skramba uzradās piektdien.
Vēl man ir uzradies anonīmais lasītājs, par kuru arī ne mazākās poņas kas un no kurienes.
Es sāku nopietni aizdomāties par dzīvi paralēlajās pasaulēs.
Es taču neesmu nekur ne nokritis, ne ieskrējis. Es uzvedos ļoti toleranti attiecībā pret sevi pat tad, kad esmu galīgā bezfilmā. Es varu dzērumā sarunāties ar augstākajiem spēkiem, bet nekad nekur nenokritīšu vai neieskriešu.
Es vienreiz gāju cauri visai Rīgai, kurā viss, kas var apledot, bija apledojis, ar 7 kursabiedra polšiem somā. Un ne reizi nenokritu - slīdēju, gāzelējos, taisīju piruetes, prasīju gaišņikiem cigaretes - un ne reizi nenokritu.
Ko man tagad par šīm skrambām domāt?