es, protams, ka neprotu visādas fantastiskas etiķa marinādes. es neesmu psihiski nevesels, lai cūkgaļu bāztu etiķī, lai viņa tur, pirmkārt, sāktu šķīst un, otrkārt, lai etiķis nogalinātu jebkuru citu klātesošo garšvielu.

etiķa izmantošana cūkgaļas marinēšanā ir smags padomju laiku mantojums - kad miesnieki bija, maigi izsakoties, vāji kvalificēti, negrieza gaļu pa dzīslām, rezultātā daļa no materiāla bija tāda, kas nav paredzēta cepšanai, jo to sagrauzt nav iespējams, lūk, arī aizsākās etiķa šķīdināšanas kultūra (painteresējies vēl kādreiz, kāpēc mēs pilinām citronu uz zivs - tāpēc). vēl vari painteresēties pie etniskajiem recepšu autoriem par cūkgaļas un etiķa tēmu, ātri nokļūsi erevānas durkā.