eh, amerikāņu kantrī (vai kā nu viņi sauc to žanru, kur tiek dziedāts par mīlestībām pret sievieti, skaistiem saulrietiem, braukšanu pikapā, kaut kas par labību vai lietām kas aug no zemes, un alus dzeršanu) pēc trīs stundu klausīšanās arī spiež uz ausīm, ka tas viss jau bija pateikts pirmajās četrās dziesmās