ā, man liekas, es sāku filtrēt. kusturica ir labs piemērs. piem., modelēsim situāciju, kurā pēc viņa filmas noskatīšanās tiek uzdots jautājums "kas jums patika šajā filmā"?

respondents A: man patika, kā autors ir atveidojis čigānu dzīvesprieku un optimismu uz baisa kara fona, kā atklājis savdabīgas psiholoģiskas metomorfozes blablabla
respondents B: bija rēcīgi.

lūk, man sāk likties, ka par elitāriem sevi sauc tādi cilvēki, kuri ir vienkārši apsēsti ar savu viedokli un tā pamatojumam izmanto kaut kādus šausmīgus detaļu samudžinājumus, kuri agri vai vēlu palido absurda bezdibenī. tālāk viss pēc nīčes.