Dažreiz uznāk dusmas un gribās, lai tiešām izgāžās tā UK ārā no EU bez nekāda dīla.
Lai dabūn sajust savas ksenofobijas, baņķieru (un viņu kabatā esošo toriju) mantkārības un post-imperiālisma kompleksu sekas.
Un lai – kā tu saki - pārējā EU redz, ka labāk ir būt kopā.
Diemžēl, tā rezultātā visdrīzāk cietīšu gan es, gan citi latvieši un eiropieši UK, gan paši briti.
Es neticu, ka ārpus EU kaut kas būs labāk. Varbūt bagātajiem jā. Tiem, kurus čakarē EU banku sektora stingrā(-kā) regulācija. Bet nabagajiem viss būs tikai sliktāk. Būs ciešanas. Un pašnāvības. Tāpat kā pēc 2008.gada krīzes. Un balto imigrantu vietā būs brūnie. Haha.
Ironiski, ka aizbraucu no Latvijas baņķieru izrasītās krīzes dēļ (ne tikai, bet arī ), un tagad, kad tikko tikko kaut kādu pus-normālu dzīvi sāku dzīvot, atkal lielā mērā baņķieru dēļ viss kāršu namiņš draud sagāzties...
Es nezinu, vai esmu par Mejas dīlu, vai par vēl vienu referendumu vai par “No deal Brexit” vai par kaut kādu iespējamu citu dīlu. Esmu iepriekš izmisumā kaut ko šērojusi soc tīklos, atbalstīju vēl vienu referendumu. Tomēr gala beigās beidzot sev esmu atzinusi, ka labāk neformulēt viedokli šajos jautājumos, jo...es nezinu. Es nezinu, kas britiem būtu jādara tagad. Es zinu tikai to, ka beigtu Napoleonu aprok zemē, lai tas nesmirdētu. A briti savu imperiālisma mironi vēl nav aprakuši. Un viņš reāli smird.