ko esmu paveicis, par prieku cibas lietotājam vistu zaglim beidzot izlasījis visu rakstnieces gilianas flinas daiļradi
no daudzām lietām, kas man tur patīk, visvairāk aizrauj fiška, cik gan maza starpība cilvēkā ir no nāvējošas pataloģijas līdz samērā, hm, sadzīviskai pataloģijai pasaulē, kurā nekādas normalitātes un nulles atzīmes uz axis līnijas nav un būt nevar