Mēģināšu nedaudz izvērst savas subjektīvās pārdomas par DC neveiksmēm:
1) Pietrūka divu kritiski svarīgu lietu - EA sporta geimu (EA un Sega nebija labākie draugi kopš Sega Saturn laikiem) un Japānas tirgū tik svarīgo ekskluzīvo JRPG (ar pāris izņēmumiem, Grandia 2 (vēlāk portēta uz PS2 un PC) un Skies of Arcadia (vēlāk portēta uz Gamecube un tā arī neizlaists PS2 ports, kā arī daži mazāk populāri JRPG). Lai cik labi un daudz būtu porti Naomi (Sega spēļu automātu platforma), ar tiem vien nepietika casual spēlētājam. Tajā pat laikā kaudze naudas tika izmesta Shenmue 1 un 2 izstrādei, kas pārdevās diezgan viduvēji (vēlāk portēti uz Xbox).
2) Menedžmenta kļūdas - netika izlaistas spēles, ko Sega fani gaidīja (Nights! turpinājums, Shining Force, Panzer Dragoon sīkveli, pilnvērtīgs Phantasy Star turpinājums (tikai 3 MMORPG). 2001.gada janvārī pēkšņi paziņoja par Dreamcast izlaišās pārtraukšanu, lai gan daudz spēļu vēl bija izstrādes stadijā.
3) Greizs mārketings - lai gan tika skandēts, ka naudas nav (nebija jau arī pārāk daudz pēc Saturn fiasko), kā rezultātā vārgās reklāmas kampaņas, salīdzinot ar PS2, esošā nauda tika izšķērdēta bezjēgā (jau par anekdoti kļuvušais gadījums par daudzmiljonu Sega Europe kontraktu ar Manchester United par Sega Dreamcast reklāmu uz krekliņiem, tā vietā, lai reklamētu pašas spēles TV un internetā). 2000.gada Gamecube un Xbox anonsi bija pēdējā nagla Dreamcast zārciņā.
4) Nesavietojamība ar Sega Saturn spēlēm (atšķirībā no PS2 un PSX).
Uzrakstīju un atradu vēl vienu līdzīgu apcerējumu (vienu no daudziem): http://www.planetdreamcast.com/features/whatwentwrong/