attiecībā uz agasi vai edbergu, tas ir tas par ko es runāju - pastāvīga spēle pie tīkla ir nepārtraukta akselerācija, gluži kā futenē sprinti
spēle uz gala līnijas ir vairāk enerģiju un koncentrāciju saglabājoša
teniss uz spēku - tā ir, tipa, vimbldona, kamēr teniss uz intelektu ir it kā viss pārējais. lai arī es teiktu, uz izturību.

čangs ar kurjē varēja spēlēt piecdesmit sitienu izspēlēs un ne uz brīdi nenogurt (un nepieļaut kļūdas dēļ noguruma), reizēm ziedojot potenciālos izgājienus pie tīkla. man šķiet, ka šādu izturības ekonomijas ideju tenisā ir pārņēmuši arī federers, nadals vai džokovičs