mazāk moderns mūsdienu konservatīvais domātājs Skrūtons saka, ka konservatīvajiem vnk ir problēmas ar seksualitātes profanizāciju publiskajā telpā, proti, ka sekss sekss sekss visur šādi tiek nonivelēts, un te viņš tieši domā arī ne-prokreatīvo (jeb, kā moderni teiktu - rekreatīvo) seksu, ka šādi noteikts tuvības veids starp diviem cilvēkiem tiek iemests publiskajā agorā un izvazāts pa visiem vējiem. vienuviet viņš raksta, ka konservatīvos vnk interesē tas, lai sekss tiktu noņemts no brīvā tirgus aprites, jo brīvā preču apritē it kā visam var piešķirt maiņas vērtību, taču jebkuros tirgos mēs vienmēr izvēlēsimies nenovērtējas lietas, tās, kuras izvēlamies paturēt ārpus aprites un vērtēšanas.

prokreācija jau atkal kaut kas cits, kopienai, domājams, ir publiskas tiesības uztraukties par savu fizisku turpināšanos, un ja kopienai šajā urdošajā jautājumā rokās ir atbilstošas politiskās sviras, tās arī tiek izmantotas. man pret vaislīgajiem, protams, ir konceptuāli iebildumi, jo vaislīgums visās malās man arī nešķiet diez ko pieklājīgi ("kad jums būs bērni?" - atvainojiet, tas ir elementāri nepieklājīgs un nepiedienīgs jautājums, pat ja īpatnis bezapzināti ir noraizējies par sugas turpināšanos), jo manā skatījumā kristietība paceļas pār bioloģisko determinētību, uzvar dabu, bet tas tā, tas tikai mans personīgais koncepts. lai gan tīri elementāras pieklājības izkopšanas sakarā pie šī var pieturēties, to visu var mainīt, ne velti - j a u n a i s konservatīvisms, svaiga dzelzs, ko var kalt, un katrs to aktuālo deķi vēl var vilkt uz savu pusi