Iespraukšos ar piebildi, ka ir jābūt apjēgai par "orgasma" konceptu, lai tas kaut ko nozīmētu cilvēkam un būtu saistošs tā pašidentifikācijā. Kā arī vēl vienu abstraktāku soli atpakaļ - ir jābūt apjēgai, ka šīs noteiktās (hormonu radītās) dziņas ir 1) seksuālas (tiktālu labi), 2) ka tās var būt tīri seksuālas (tb nesaistītas ar vairošanos, pieļauju, kaut kādā talibu kultūrā pilnīgi pietiek gribēšanu sasaistīt ar gribēšanu pēc pēcnācēja, nevis abstraktas baudas, līdz ar ko te sākas problēmas) un saistītas ar orgasmu (no tā, ka dzimuorgāni ir amputēti, varam pieļaut, ka šis līmenis vispār neeksistē un "nav problēma", ja vien persona nav kkāda hipersensuāla un spēj pabeigt no kāda cita tipa pieskārieniem kaut kur citur).
es atgādināšu, ka, piemēram, puritāniskajā Amerikā "orgasms" arī bija tāda visai trikī, jo izglītība, zināšanas, sevis pazīšana un, galvenais, sevis apzināšanās kā seksuālu būtni, nevis vairošanās mašīnu ir tāda relatīvi jauna lieta arī Rietumu pasaulē. Kā nekā, piemēram, vispēdējākie atklājumi par klitora fizioloģiju vispār ir datējami ar divtūkstošpadsmitajiem gadiem..