pats galvenais, ka cilvēka evolūcijā nav iespējams sajust tos milzīgos laika attālumus, kas notika no vienām izmaiņām līdz nākamajām
daudzi te uztraucas, a kā notika, ka cilvēks sāka artikulēti runāt, noteikti dieva pirksts
a kā notika, kad tas sīkais rāpulis ar zvīņainajām kājām pēkšņi saprata, ka viņam uz muguras ir kaut kāda figņa? ar kuru viņš var pacelties gaisā un figačīt nenormālus attālumus?
vot tur apakšā visādi zobenzobu tīģeri ar mamutiem un cilvēkiem viens otru hujārī, a viņš sēž uz zara un viņam ir pojebeņ - putnu taču tikai var apdraudēt vulkāna izvirdums vai sevišķi enerģisks kaķītis
pēc tam gan cilvēks pāršāva šajā augšupvērstajā evolūcijā putnus un izgudroja eroplānu, lai pilots varētu dauzīties ar galvu pret debesu velvi

liekas, ka tas kaut kā ļoti ātri ir noticis, vot viņi tur izlīda iz okeāna, kurš tur aizrāpoja uz purvu, kas ataudzēja sev zobus, kas uzrāpās kokā
bet tam visam bija nepieciešami miljoniem gadu
miljoniem. mūsu planēta vispār ir vairāk nekā četrarpus miljardus gadu veca
mēs ņemam pie sirds kaut kādas pāris izmaiņas, kas notikušas divdesmit gadu laikā, lāgā neaptverot, ka vēl pēc desmit tūkstošiem gadu cilvēks staigās uz trīs kājām, putni lidos ar ballistiskajām raķetēm zem spārniem, a kaķītis tur kļūs par siemens ceo