elektriskā izklaide
square enix, varu jūs lamāt mūžīgi, bet kā gan jūs est trāpījuši desmitniekā un sirdī
life is strange ir neizsakāmi brīnišķīgs, tāda sajūta, ka tas ir ar vienu rokas daļu sarakstīts no pirmā longest journey lingvistiskās un ne tikai bāzes - termini arkādija, vortekss, meiteņu draudzība un solidaritāte, spiediena trubās regulēšana iznākot mo mājas - tas viss nezvana zvanu?
taču tam nav nekādas nozīmes
kam lai uzticas? katrā šādā spēlē jābūt savam braienam vesthausam
un katrā šādā spēlē kāds iešaus jūsu labākajai draudzenei fionai lodi ribās - lai es vairāk tad morāli uzticējos nevis fionai, bet gan ieinteresētajam kolēģim kafejnīcā
maldi!
vienīgais, kam patiesībā var uzticēties, ir tikai draudzenīte!
life is strange kaut kādā ziņā mēģina ieviest man šajā meitenes ar visu pārējo attiecību pasauli kaut kādu izpratni
kā tu rīkotos? a kā tu rīkotos, ja tu būtu viņa?
bet es jau esmu kaut kādā ziņā viņa, es saku, es esmu iedzīvojies viņas tēlā, precīzāk, tajā, kā es iedomājos šo savu tīneidž meiteni, tā arī dzīvoju, a viņas visas ir savā ziņā čūskas, izņemot tās, kas ir galīgi margrietiņas vai govis, vot, es labāk būšu tāds vaipers. vai, precīzāk, vaipere
tas vēl ir radikāls gadījums, kad nācās fiziski dauzīt tualetes firealarma stiklu, fizika ir strupceļš, tuprmāk es visus savus ienaidniekus močīšu tikai ar varu - kompromātiem, šantāžu, kontaktiem, atsaucēm, draudiem
es rīkošos tā, kā jebkura īsta meitene rīkotos manā vietā
paldies, square enix. malači
ps kāds vēl atceras spēli, kur galvenā varone bija fotogrāfe?!