man te vēl ir kolēģīte, kas mēdz no darba brivajā laikā reizēm man telefoniski sūdzēties par drausmīgo elles personisko dzīvi un to, ka pasaule vispār ir netaisnīga
kaut kādā momentā es sāku mērīt vidējo taimingu šīm krūmu psihiatriskajām sarunām, sanāca 35 minūtes
pēc kā man radās pilnīgi ellišķīga ideja, kas notiktu, ja es noliktu telefonu uz galda un nākamās trīsdemit minūtes pavadītu produktīvi ar kafiju, cigaretēm, ģēlām un jaunumiem internetos

es pamēģināju
it works!!
trāpīju uz monologa finālu un "vai tad man nav taisnība", " protams, ka ir, viss nokārtosies!", es uzmundrinoši atbildēju

es taču nevaru būt brutāls pret savām kolēģitēm