vakardien pa ilgiem laikiem sagribējās uzmočīt kādu šūteri, tas lai es neietu uz ielas un nesāktu nogalināt cilvēkus realitē
apskatījos aizgājušo gadu piedāvājumu
nu, teiksim, medal of honor: airborne ir labs, nav tāds šujmašīnas ar gaļasmašīnu hibrīds kā jūsu slavenā kodla aka call of duty, lai arī par modern warfare ir labas atsauksmes

bet gribējās kaut ko intelektuālāku

lūk, swat 4
o jā, aizraujoša dažādu automātisku, pusautomātisku un pavisam neautomātisku letālo ierīču izvēle, plāni, brīfingi, misijas!
realitātē viss kaut kā nonivelējās līdz tam, ka pie jebkurām durvīm nobļaujies "open, gas and clear!", pēc kā viss nelaimīgais specnaza bataljons iebrūk telpā, pilns ar dūmiem, redzēt neko nevar, pa kājām maisās kaut kādi padoties griboši teroristi, kuriem uztriecies virsū, tad viņi atkal pazūd miglā, tad atkal grib padoties, rāpo kaut kur apkārt, slikti viņiem esot
a tie, kas negrib padoties, uzvedas vēl dīvaināk, viņi vienkārši atsakās šķirties no sava uzi, bet šaut no viņa arī lāgā negrib
"hosē, nomet ieroci!" - hosē turpina stāvēt kā piemineklis ģenerālim atenboro, skaidrs, ka cilvēks nav apguvis angļu valodu

puslīdz strādā RoE. ļoti dīvaini strādā savējie mākslīgie intelektuāļi, kuriem nav paredzētas komandas "atvērt durvis, bet nelīst zem lodēm", viņi kā atver, tā pīlenu bariņua pāri gājēju pārejai stilā un ar ķērcieniem uz lūpām dodas neizpētītā teritotijā, šādi izšķērdējot mūsu taktisko pārsvaru, pirmais garantēti noķer lodi. pesec

varbūt beidzot tomēr esmu izaudzis līdz rainbow six, te taču nekādu spēku vairs nepietiek