многоходовочка
šovakar iepērkos maksimā, man priekšā iepērkas inteliģenta paskata vīrs ar zelta acenēm un sirmiem deniņiem
orks martcore pēc ellē nopašītajām divarpus nedēļām piegdienas vakaru uzsāk nedaudz omulīgā garastāvoklī
vīrs jau iet ārā pa durvīm, taču izrādās, ka viņš ir aizmirsis visas nopirktās preces un šobrīd determinēti pamet namu kā elviss

cilvēces glābšanas vārdā kā brūss viliss brienu viņam pakaļ
- eu, mister! (nekādas reakcijas) kungs! (nekādas reakcijas) šef, slāpē motoru! (inteliģentajā pilsonī pēkšņi ieslēdzas lukturi)
kad sklerotiskais pārpratums ir atrisināts, visi draudzīgi nosmejas, brienu prom no veikala
imantā ir visskaistākais saulriets rīgas mikrorajonos, to nevajag nokavēt
aiz muguras
- aļo! (tas man?) molodoj čelovek! (nē, noteikti ne man) pareņ v džinsah! (no šī aburdistiskā manifesta tagad man ieslēdzas fāras)
sieviete, kas stāvēja aiz manis:
- вы забыли сдачу!

skatos, stāv tiešām atstāts piečuks, saku, paldies, visi draudzīgi nosmejas, brienu prom no veikala
atnāku mājā, skatos - nē, finanses jau minēto džinsu kabatā ir par pieciem eiro lielākas
tātad tas laikam nebija mans piecītis

šī bloga redakcijas mīļākais īsās prozas autors reimonds kārvers noteikti izdomātu kaut kādu morāli šim visam, bet es nespēju