Mežonīgajos apmaiņas studiju gados viena krievu meitene no mūsu dzeršanas pulciņa, kas, krietna Krievijas pilsone būdama, bija ļoti iedresēta līdzi nēsāt pasi, somiņā izlēja sambuku, ko ar lielu pompu un dedzināšanu, un kafijas pupiņām bija plānots izdzert pirms kāda pasākuma. Tolaik, kā zināms, krietnu pamatiņu vajadzēja uztaisīt kojās, tikai pēc tam varēja doties tautās. Lētāk un stilīgāk, vai ne, jo neviens jau nekur neierodas uz pasākumu sākumu. Tā viņa pēc tam to studiju laiku arī notusēja pa Vāciju ar pasi, salipušu saldā, ķepīgā klucītī.