Vispār 'ja nebūs kari gadi, tad īsāki netaps' nav gluži evolūcijas jautājums, izmaiņas ir vairāk fenotipiskas, ne kariotipiskas.

Tagad jau ir ļoti konkrēti pētījumi, par to kā pārtikas trūkums un infekcijas slimību (arī parazītu) piedzīvošana agrīnā vecumā samazina iespējas sasniegt ģenētiski maksimālo augumu.
Karš un bads parasti nāk komplektā ar infekcijas slimībām un pilnvērtīgas pārtikas trūkumu. I viss.

Evolūcijas spiediens ir biš uz otru pusi, jau pie 1,80cm sākas lielāks priekšlaicīgas nāves risks.

Asinsrites sistēmai grūtāka dzīve, audzēju risks pieaug (banāli - vairāk šūnas, vairāk dalīšanās gadījumu katru dienu, vairāk iespēja, ka kaut kur daloties kods nobruks tieši nepareizajā variantā, ko imūnsistēma nenoķers), nepieciešamība uzturēt dzīvus vairāk audus atstāj mazāk kaloriju imūnsistēmas darbībai utt.