Gribot negribot.
Vismaz tā kā to pasniedza Markss, kurš lika sabiedrības un cilvēka dzīves pamatā strogo ekonomisko modeli.

Tb. ekonomiskās attiecības starp ražotājiem/īpašniekiem nosaka sociālo "virsbūvi": demokr/vergt/feod. Cilvēks apskatīts kā savu ražošanas/patērēšanas attiecību iemiesojums, pārējais izriet no tā. Visa filosofija un pārējais tikai opijs tautai, tukša spriedelēšana, ar ko valdošā šķira iegalvo tābrīža apspiestajiem ražotājiem, ka viss ir tā kā jābūt. Nu un tā tālāk.

Par dažādiem anarhisma paveidiem runājot, Zviedru jaunieši, silti atēdušies, mīl spriedelēt. Paklausoties viņos gan nešķiet, ka viņi spētu nodzīvot tā, kā spriedelē, ilgāk par kādu nedēļu, mēnesi at most.