darba dienas rutīnu spilgti iezīmē moments, kad kolēģis tevi atrauj no maskavas-gailīšu šķirstīšanas ar jautājumu, kāpēc uz tualetes papīra ir uzzīmēti ziedi

sākām apspriest

vispār, saku, raugoties no etniskās mērķauditorijas viedokļa, jautājums ir kontroversāls
no vienas puses, lūk, latvietis iet pa ceļu, un savajagas viņam pēkšņi paveikt operāciju numur divi. ko viņs dara? viņš skrien mežā. a tur tikai egles un priedes, katrs par sevi un dievs pret visiem. a vot būtu maijpuķīšu lauki...
no otras puses pēc visām tām dzirdētajām epopejām ar latvāņiem, khm.

nujā, nolemjam, etniskās mērķauditorijas viedoklis ir gaužām svarīgs. teiksim, varētu taisīt igauņu tualetes papīra dizainu ar uzrakstiem "līdz lāča atnākšanai atlikušas divas minūtes un četrdesmit piecas sekundes". var mēģināt tomēr pamēģināt iekarot bezcerīgo arābu tirgu - zīmēt uz papīra pamīšus roku un sešstūrainu zvaigzni. vai, teiksim, ierosinu, var palaist modernu trendu, apartamentu sanitārajos mezglos klasisko vaterklozetu vietā atgriežoties pie padomju stacijas tualešu dizaina principiem, tikai tur zelts ar marmoru, nu, bijušajām kriminālajām autoritātēm varētu patikt. vēl to zinātniski pamatot, tipa, lai cilvēki nebojā sev stāju, lasot uz poda grāmatas.