draugs, tu laikam neesi pamanījis, ka futbols ir mainījies. tā ir pavisam cita spēle šodien nekā francija-98. tie agrākie laureāti paliktu uz nullēm, neiesistu ne vārtus, toties ielaistu gan. tagad komandu līmenis taktiskajā ziņā ir nesalīdzināms izpratnes ziņā par lomām un uzdevumiem laukumā - kā tiek segtas zonas, kā tiek presingoti un dabltīmā slazdos stūros dzīti malējie aizsargi vai pleimeikeri; kā notiek mainīšanās aizsardzībā novirzot uzbrucēju uz flangu, kā fokuss no cīņas par bumbu ir uz fokusu cīņai par pozīciju laukumā;

es teiktu , ka šodienas futbols ir tuvāks basketbolam spēles organizācijas ziņā - tur pat terminoloģiju kombinācijām var aizņemties.

tuvākā atlases cikla modi šobrīd ir noteikušas Bosnija, Alžīrija un Šveice.
1) Selekcija - migrantu bērni internātu audzēkņi;
2) bezzvaigžņu komanda, bez izciliem driblētājiem un ekvilibristiem.
Bosnija vispār pretiniekus panikā dzina ar spēju presingot četratā katru spēlētāju, kam bija bumba. Redzēsi - nākamgad tā būs norma visiem.

Šis nav vairs zvaigžņu uzbrucēju individuālistu klases laiks. Te ir komandas klases laiks, kas nekorelē tieši proporcionāli ar zvaigžņu klases summu.

Tagad futbols ir tāds, ka pa spēli ir tieši 1,3 vārtu gūšanas iespējas.

agrāk uzdevums aizsardzībā katram bija:
- sekot savam sedzamajam
- neļaut apspēlēt
- paspēt izskriet līdzi

tagad:
- piesegt, drošināt savu partneri
- neļaut sāncensim ieņem izdevīgu pozīciju
- neļaut saņemt bumbu

Tā es atšķirības varu skaitīt daudz.

Domāšanas ātrums, lēmumu pieņemšanas ātrums ir nesalīdzināmi audzis. Rīcības kļūdas gadījumā ir acumirklīgas.

Tas ir nākamās paaudzes futbols. Varbūt, ka agrākais mums patika labāk