glimpse of future
te ciema svētais miša kārtējo reizi nodemonstrēja pareizu neomarksisma izpratni, piezīmējot, ka revolūcijas patiesībā nekad nav iekšējas šķiru cīņas - tās ir cīņas par šķiru nomaiņām, būtībā jaunās pasaules cīņa pret tradīciju

(pebildīšu - jaunā pasaule vienmēr uzvar, tāpēc, ka tradicionālistu uzskatos atrodas kritiska loģiskā kļūda; domājot, ka vakardien bija kļovāk, nekā būs rītdien, viņi aizmirst, ka vakardien bija kļova tāpēc, ka aizvakar notika pārmaiņas)

no šī skatījuma ir ļoti saprotams, kas notiek, bloggers&bankers vs proletarians&capitalists, ņemot vērā, ka abas pēdējās minētās grupas vēl nesen vispār eksistēja kaut kādas socnomenklatūras ietvaros

daudz interesantāk ir tas, ka, ja vien tā ir taisnība, krievi ukraiņu vēlēšanu kompjūterā esot iefigačījuši trojāni, kuram bija jāskaita balsis ultralabējiem, a ukraiņi savukārt trojāni ir likvidējuši. tas it kā pierāda manu teoriju par to, ka nākotne piederēs tehniskajai inteliģencei; šodien, protams, ir labāk būt humanitārā flanga pārstāvim, kādam nebūt polittehnologam, kas ar vienu roku meklē investorus, a ar otru ruporus, karo tāpat televīzija ar televīzju. taču pēc tam situācija būs tāda, ka katrs puslīdz advancēts pedestrians pats sev būs televīzija un dārzā viņam stāvēs pāris bezpilotu ļotenes. ja jau reiz koderi finālā uzvar koderus.