tiek daudz runāts par ekonomiskajām sankcijām, cik un kādu postu tās nodarīs, un, galvenais, kam
protams, amērikai ir pastulbi mēroties ar krieviem oficiālajās sankcijās - mūsu austrumu kaimiņiem aizvien ir faktiski centralizēta ekonomika, kur kā putins pateiks, tā arī būs, kamēr barakam par visu nākas vienoties ar industriālistiem
a ja jāvienojas ar industriālistiem, tad ej un visu sarunā, naher kaut kādas oficiālas sankcijas jāizsludina
diemžēl, tas ir jādara, pirmkārt, valsts PR-am, otrkārt, lai čmorītu tos, kas ne īpaši piekrīt sadarboties - kaut kāds industriālists ietiepsies, a jau rītdien baltais nams publicē preses komunikē, ka biedrs džons smits savtīgu interešu un grīda vadīts izvēlas naudu, nevis brīvību, un ja eiropā sāksies fašistiska intervence, tad visi zinās, ka tu biji tas, kas mums lika spieķus riteņos cīņā ar civilizācijas ienaidnieku
pēdējais, protams, ir mana spekulācija, bet domāju, ka aptuveni tā viss arī notiek
tālāk iet runa par kaut kādām mistiskām investīcijām, papīriem, obligācijām, kas viss man liekas šapito cirks ar zirgiem
kad aiziet runa par reālo ekšenu, mums ir trīs punkti, kas spēcīgi tur aiz pautiem - industriālās tehnoloģijas, softs, loģistika
cik saprotu, šobrīd speciāli apmācīti cilvēki strādā ar boingu
taču var vēl pavisam vienkāršāk - atrubījam, teiksim,
allenu-bredliju, lai ūdens no krāna vairs netek un jādzer no peļķēm. jautājuma cena? sešarpus jardi gadā. sešarpus jardi, čuvaki, amērikai tas taču nav nekas. tas es vēl aptuveni rēķinu, jo nezinu, cik tieši procentuāli viņiem ir daļa krievijā - pieļauju, ka mazāka, nekā boingam, kas šobrīd kviec aizkauta sivēna vokālā. eiropa no savas puses piemet klāt sīmensu. viss, vairāk neko nevajag, mēs ta gadu ar amerikāņu naftu izvilksim, a tur no šādiem viheriem reāli iestāsies kormaks makkartijs.
un nekādas sankcijas nav jāizsludina