vispār mani uz vecumu ir grūti skaļi sasmīdināt
taču nesen bija pilnīgs psc uz minūtēm piecām ar elpas trūkumu un kardioloģiskām problēmām

pie vainas izrādījās animācijas multfilma bob's burgers (es viņu pamazām tā skatos, kā beļģu šoklādi), zinātāji sapratīs
žēl, ka šo momentu nevar atrast trubā
bet, karoče, tā bija tā sērija, kur hugo ir aizdevies uz nūdistu pludmali, kamēr jaunais sanitārais inspektors šantažē boba iestādi ar necilvēciskas rokmūzikas paraugiem
un viņam bija dziesma par tēvu, ģimenes dziesma ar piedziedājumu "you're my enemy"
pie kuras sekoja vienīgā kafejnīcas apmeklētāju reakcija uz viņu repertuāru (ja neskaita tūlītēju koncerta pamešanu) - teds pie letes pēkšņi psihopātiski iesmējās un sāka dziedāt līdzi (ierubījās cilvēks) "you're my enemy! you're my enemy!"

nē, tas ir dižs moments animācijas filmu vēsturē, neaizmirstams