burti par elektr. sp.
izlasīju vrena ierakstu par diablo 3, izjūtas ir līdzīgas
singlā spēlēt diablo 2 bija kaut kāds depresīvs dvēseles onānisms plus vēl pilns ar humpalu šmotkām, tad tevi kaut kur nosit, tad tu caur portāliem hujārī atpakaļ, a tur kalni ar izbirušajām šmotkām, starp kurām lēnām jūc prātā, nu kam man piecdesmit zābaki, sakiet
divatā spēlēt ir jautrāk, taču līdz pirmajam mmorpgam, kur tas ir trīsreiz prikoļnāk
mančkinu pasākums, etc
ar gadiem mēs esam kļuvuši daudz izsmalcinātāki šim gaļas un skeletu kaulu līmes kombinātam

lai divreiz neceltos kājās, kaut kad nesen es beidzot centos nopietni iedziļināties geimā sleeping dogs
pat ne tāpēc, ka liels aaa taitls, bet tāpēc, ka square enix taisījuši
būtībā tas ir domāts kā gta klons par hongkongu, vietām izskatās ļoti dārgi un smaržo pēc naudas, vietām - pēc dinozaurtu paaudzes pleisteišana faitinga
viss prikols tajā, ka spēkratiem stūre labajā pusē, kas ir nepierasti, taču trafiks uz ielām arī minimāls, tā ka
nekāds džons vū ar džetu lī nesanāk, pasākums neieliek
un grūti pateikt kāpēc, bet tas ne man tā vienam

un vispār square enix nav uzminējuši ar setingu
lūk, ko viņi varētu izdarīt ar savām elles finansiālajām iespējām - uzcelt kājās, kur nu kājās - zvaigžnotajās debesīs, vampire: bloodlines franšīzi, viņa jau tā ar visiem bagiem un lažām bija episks geims, a ja no bloodlines uztaisītu kaut drusciņ ko līdzīgu urbānam skairimam, tā būtu episkākā uzvara no episkākajām
mēs figačījāmies ar vampīriem long before jūsu tvailaitiem un trūbladiem, tādēļ visu bālo un bārdaino trūhipsteru vārdā pieprasām