В.Сюткин и группа Телефон "Сулейман Сулейманович Кадыров и Лев Абрамович Каскад"'1984

v.sjutkins ir viens no tiem (vai mēs varam vairs viņus saukt par)biedriem, ar kuru tiek asociēta 80-jos gados radusies pīteras grupa "bravo"
liekas, kāpēc normālam cilvēkam 2013-jā gadā būtu jāraksta par tupajiem un aizvien paralēlā dimensijā eksistējošajiem dinozauriem "bravo"? par to, kā arī par šamaņiem, es pastāstīšu nedaudz zemāk
nav īpašs noslēpums, ka tieši grupa "bravo" ir galvenā atslēga arī šobrīdējam pīteras muzikālās kultūras kodam (nevis proletariāt-dalailamiskais bg, kā varētu padomāt; vēlāk spēcīgi vesternizējošais "kino" lielā mērā arī aizguva savas ņūromanticisma saknes no pre-"bravo" un bandas "centr"), viņi savulaik atnesa pilsētā disko, regeju, ska, rokabilliju un šeikošanu modernās oranžzaļās šmotkās
mūsdienās šo "bravo" pārtijdzīvniekroka tradīciju turpinātāji ir grupa "ļeņingrad"

varbūt kādam no jums šeit tās ir sentimentālas atmiņas, taču tāpat nav īpašs noslēpums, ka "bravo" ar savu šubi-duba un nojūgušos žannu aguzarovu var novest kapā pat mironi. tas pats attiecas arī uz "ļeņingrad" ar savu nebalsī maurojošo veceni.



tomēr regeja un ska aizsākumi pīterā - tas ir prikoļna. sjutkina pirmais magnētiskais albums "Сулейман Сулейманович Кадыров и Лев Абрамович Каскад" visvairāk konceptuālisma ziņā atgādina "kuncendorfu un oscendovski", šeit pamattēma ir stāsts par kaukāziešu-ebreju mafiju, kas uzdarbojas saimniecības bāzē. tiesa, no mūsdienu skatu punkta šķietami ksenofobiskā pieeja (cilvēki tad vēl nebija galīgi apdolbīti šajā ziņā) ir nevis no sērijas "apšaut visus žīdus", bet gan "filmas kin-dza-dza varoņi pirmoreiz sastop ecilopu", kamēr muzikāli pirmās asociācijas nez kāpēc rodas ar grupu "voiceks" periodā, kad tur tekstus sāka rakstīt jau džū (it sevišķi uzkrītošas paralēles starp dziesmu nosaukumiem "rīga-simferopole" un "maskava-tbilisi") - tas ir ska, kas it kā nav pa īstam ska, jo rūti citi.

vai arī regejs, kas nav pa īstam regejs, taču skan pārsteidzoši saulaini - kā atceramies no vēstures, vēlāk padomju savienības regejs kļūs vai nu izteikti depresīvs kā k.o.t./jah division, vai arī melanholisks, kā tiem pašiem "pastniekiem". te ir samērā jautri bezgala, pie tam izskan daudzi agrīnie grāvēji, kas pēc tam vairs nekad neuzpeldēs - dziesma par ķeģļotavu un dziesma par kubiku rubiku ir jādzird katram sevi cienošam pseidomuzikologam.