Jā, noteikumos nav īpaša atruna, ka 'gājēji drīkst izmantot ietvi tikai tad, ja netraucē citiem gājējiem'. Tā atruna (ja nevari tā, lai netraucētu, tad nerādies uz ietves) attiecas tieši uz riteņbraucējiem uz ietves.
Riska līmenis atšķiras, lai gājējs nogāztu gājēju tā, ka tiek bojātas drēbes/somas un rodas traumas, vajag daudz negatīviem faktoriem sakrist. Lai riteņbraucējs šādi nogāztu gājēju, pietiek ar riteņbraucēju, kam zem sava goda ir pārvietoties lēnāk par četrkārtīgu-pieckārtīgu gājēja ātrumu.



Nav taču nekādu pretenziju pret riteņbraucējiem, kas brauc normāli un respektē intensīvu gājēju satiksmi/šauras vietas/intensīvu pretējā virziena riteņbraucēju satiksmi(kas garantē gājēju virzienu maiņas), kas spēj vismaz pirms gājēja piebremzēt utml - tak savstarpējā pieklājība uz ietves nav atcelta, un ja visi brauktu tā, tad naida pret velosipēdistiem nebūtu.
Bet diemžēl vairojoties riteņbraucēju skaitam, vairojas Tādu skaits, kuru problemātisku ietves punktu šķērsošanas stratēģija ir mīties ātrāk, lai visi pamūk malā, vai paši vainīgi. Un pret Tādiem pieklājību atgādināt ir bezjēdzīgi, sāk vicināt 'a pašam jāskatās apkārt, idiot'... tāpēc arī ir CSN, kas saka - riteņbraucēji uz ietvēm, ja netraucē gājējus. Ja nespēj braukt tā, lai netraucētu, tad nedrīkst braukt ap ietvi.

Savukārt, ja viens otrs sāk pamanīt, ka zilbes 'velo' ir publikai kļuvušas par sarkanu karogu - varbūt ir vērts apdomāties, vai pie tā tomēr galvenokārt nav vainīga šībrīža velokultūra.. kas, pieskaitot vēl savu apjomu, vairs nav spējīga droši dalīt ietvi ar gājējiem. (Un, ja godīgi, kam arī uz ielas atrasties ir problēmas)