nupat skaidroju vienam japāņu tūristam, kur atrodas gramzdas iela (kas, kā zināms, ir otra lielākā rīgas slavenība uzreiz aiz jūgendstila)
uzreiz teikšu - nemēģiniet saprast, ko jums angliski saka japānis, tas ir strauta čalu sajaukums ar vulkāna izvirdumu, kuram nav ne mazākā sakara ar cilvēces komunikācijā izmantotajām skaņu kombinācijām
labāk pasakiet, lai viņš to visu uzraksta jums telefonā
tiesa, tā arī ir kļūda - jāpānis, atvēris savu aifonu, momentā pārvērtās par samuraju, izpildīja kādas 40 darbības divās sekundēs, kas atvēra un aizvēra gprs kartes, lao czi rakstus, mammas fotogrāfiju un tokijas pullksteni, to visu papildinot ar bargiem telefonam domātiem rēcieniem (vārdsakot, japāņi led ekrānā nevis spiež pogas, bet sit tām ar kulaku, šādi iemantojot manu atzinību un atbalstu)
aizmirsis par visu, minētajā intīmajā nodarbē takeši kitano audzēknis pavadīja minūtes piecpadsmit
atlika tikai pats vienkāršākais - paskaidrot viņam, ka gramzdas iela atrodas nevis aiz stūra, bet zolitūdē
"zis direkšen!", es teicu, norādot uz rietumiem, "gou touvārds ze san!"
japānis savilka biksēm jostu un ar paceltu galvu devās pāri kvajas tiltam pretī saullēktam