klausaities, mani dēli un meitas! klausaities rīsu vācēji padebešu zemē un kazu gani eifratas ielejās!
nekad nestāviet supermārketa rindā aiz cilvēka, kas ir iegādājies maisiņu ar lielu zivi!
mēs tur visi gandrīz ar sirdi aizgājām
kamēr skanēja prāta vētras neatgriešanās, tikmēr tas līnis uz slīdlentas gulēja mierīgi, acīmredzot, dziļā samierībā apdomājot savu karmu - par to, ka viņš vispār ir dzīvs, tobŗīd neviens pat nespēja iedomāties - bet tikko atskanēja uroda gunāra kalniņa tā saucamā dziesma ar tevi atkal vēlos būt, viņi tur prātā ir salikuši tādas pleilistes stādīt, līnis, šķiet, atcerējās par kaut kādiem dzīvē neizdarītiem darbiem un nepabeigtām attiecībām
a tur vēl uz slīdlentes visi bija sapirkuši arbūzus

bļaģ, kas panesās, pirmajā brīdī likās, ka asv uzbrūk sīrijai ar visiem iespējamajiem atomieročiem - līnis pogo, arbūzi lido pa gaisu, pudeles gāžas, kāda sieviete rindā pakrīt, pārdevēja spiedz (a viņai vēl jāizlaiž līnis caur kasi un jānoklikšķina viņa speciālais jau no dzimšanas uz muguras iegūtais svītrkods), kaut kas mēģina viņu ķert, gāžas žvačkas, prezervatīvi un superlīmes, zivs kaut kam hujārī ar asti

vientuļais ceļiniek ar skābekļa balonu mugurā, kas meklē sev dvēseles patvērumu nangas pārbata kalnā! neatkārto mūsu kļūdas!