izdomāju aņuku
ir novembra vakars. viņš un viņa satiekas parkā. mirdz laternas, blāv lapas, pirmās salnas aizstiklo peļķes. tālumā no deju plača atplūst skaņas.
- atceries, Viņa piespiežas sava pavadoņa plecam - tā taču ir Mūsu Dziesma...
- tāks, tāks, tāks, pēkšņi no krūmiem izlien akka/laa pārstāvis