lordramex
Dūmi negribīgi līda ārā no skursteņiem, mēness kautrīgi sadila līdz trešajai fāzei, un pat jāņtārpiņi tovakar nespīdēja tik spoži, kā ierasts. Pāri egļu galotnēm plūda slikti noskaņotas mandolīnas nevērīgi paņemti akordi. Tas nozīmēja tikai vienu – Vilks kārtējo reizi bija nelaimīgi iemīlējies Līdakā. Šīs vienvirziena attiecības uzsākās jau ziemā, kad pelēcis mēģināja izmānīt Līdaku no aizsalušās Straujupes, iebāžot āliņģī asti. Līdaka žestu nenovērtēja. Kopš februāra Vilks tika atraidīts 52 reizes, un šaušalīgā statistika turpināja pieaugt ģeometriskā progresijā. Greizi paņemtais „fa” grieza pa iedzīvotāju sirdīm ar sarūsējušu naglu.
- Viss pāries, galvenais cilvēks-cilvēkam vajag būt. Respektīvi, vilkam, blakus savā „Wintersports” cepurītē papirosu kūpināja Alnis.
- Es zināju, ka tā ir slikta pasaka, nopūtās Vilks un aizgāja ar autogēnu ozolā iededzināt lamuvārdu.

Bebrs nebija tik filozofisks. Viņš no teorijas ierosināja pāriet pie praktiskās stratēģijas, un no Aļņa papirosiem - pie pikapa tehnologa Lordramex.
- Nebrauks viņa ar pikapu, nebrauks, atkal galvu purināja Vilks, es jau mēģināju. Solīju sameklēt motocikletam jaunu blakusvāģi arī, viss velti... Tomēr uz Lordramex kantori aizdevās.

Tehnologs kabinetā sēdēja divu televizoru un trīs žurnālu kompānijā. "Stop!", viņš iesaucās, kad Vilks mēģināja pārkāpt pāri slieksnim, "Tā, tā, tā. Kas te mums ir? Edipa māktais monoerotiskais konglomerētās motivācijas komplekss ar novirzi ar antisuicidālām tendencēm uz dzidro." Pēdējo vārdu Lordramex izrunāja nazāli un ar plato 'o'. Vilks īsumā izklāstīja savas problēmas. "Tās nav problēmas!", sasita plaukstas Lordramex, "tas ir elementārs pašanalīzes trūkums!". "Es varu nodot", slējās kājās Vilks. "Nevajag, nevajag", attrauca Lordramex, "lūk, sāksim no sākuma! Mūsu tehnoloģijas balstās uz akadēmiskās bāzes", viņš pamāja ar galvu žurnāliem un televizoriem. "Pirmkārt, jūs sakāt, ka izpildāt pie objekta dziesmu. Vai drīkstētu zināt, kas tā ir par dziesmu? Tu, trakā purva zivs? Tas ir slikti, ārkārtīgi slikti, jo šī dziesma nav starptautiskā ētera apritē! Šādi jūs tikai piezemējat objekta pašnovērtējumu, caur kuru rezignējas arī jūsu fluīdais personiskums. Nepieciešams internacionāls grāvējs-atomsirdlauzis. Kā Titānikā. Tālāk. Esmu novērojis no populārzinātniski romantiskām pārraidēm, ka galvenajam varonim, tas ir jums - jūs taču esat galvenais varonis? - ļoti palīdz fakts, ja viņš uz kādu laiku nonāk komā. Komā gulošs romantiķis aizkustina vairāk kā praktizējošs mačo. Un vēl. Nedaudz šarma un noslēpumainības. Teiksim, franču akcents. Man palīdz.", pasmaidīja Lordramex. Pelēcis aizvēra bloknotu, eleganti nospļāvās un devās uz mājām skaņot mandolīnu.

Piektdienas vakarā Līdaka kā ierasts izslēja savu galvu no upes un aprija zaļu un slinku spāri. Krastā stāvēja Vilks. Viņa rokās atradās mandolīna.
Vī dont nīd nou edjukeišan. Vī dont nīd nou self kontrol, skanēja pari upei
Zers lots of hazard in ze klāsrūm, Līdaka ieplēta acis
Hei! Dīdžej! Līv ze kids aloun, pie krasta upē iegrima submarīnes "Alfrēds Piektais" periskops
Ololololo, anazer dik in ze vol.
Nobeidzis savu vēstījumu Vilks ar vārdiem "Au rezervuār!" apgāzās vēkšpēdus. Līdaka tvēra ar asti pie sirds.