vispār šī vasara nes daudzus grāvējus saldējumu ziņā
teiksim, vāverīte kļova
un šokoliķiera druvas pērle
vakar apēdu biezpiena saldējumu, nu, tas kā kārums no saldētavas apmēram, nav vērts

a kādi vēl ir aiskrīma hīti, tauta?

Un sajaucās debesis ar zemi un pašķīda ūdeņi no vulkāniem un piens no upēm. Dziļmeža iedzīvotāji visu vīkendu bija gaidījuši pastardienu. Un nu pastardiena beidzot bija klāt. Ar zināmu ieinteresētību visi vērās te mākoņos, te Straujupes miglā. Otrajai atnākšanai būtu jāatsvaidzina monotonā dienas rutīna un, iespējams, nedaudz jāpalielina "Auna un negoda" monetārais apgrozījums tūrisma sezonā. Stirniņa rokās turēja sālsmaizi un orhideju virteni, ko aplikt atnācējam ap kaklu.

Un tur jau viņš nāca, basajām kājām liegi skarot ūdens virsmu, garā virskreklā ar arfu rokās. Pēc minūtes tomēr kļuva skaidrs, ka pirmais iespaids ir bijis nedaudz maldīgs, un kāju īpašnieks patiesībā ir tērpies melnā kimono, bet viņa rokās atrodas nevis arfa, bet gan akustiskā ģitāra. "No jesļi jest v karmaņe pačka sigaret...", caur miglu līdz publikai atplūda melodijas. "Aloha!", nevietā iesaucās Stirniņa, taču viņu neviens nesadzirdēja, jo visu uzmanība nu bija pievērsta otrjai upes pusei. Tur pār ūdens virsmu lēni slāja vēl viens gājējs, kas bija tērpies viscaur baltā kimono ar apzeltītu jostu. Jostas īpašnieka matu cekuls bija draudīgi saslējies virs raga brillēm. Profesionāli novērtējis briļļu apdari pat Alnis saprata, ka tieši šobrīd, iespējams, ir sākusies izšķirošā cīņa uz zemeslodes starp labo un ļauno. Vai arī starp kādām divām citām vērtībām.

- Ououououou, vosjmiklassņica, aaaa, devās uzbrukumā ringa melnā stūra pārstāvis.
- Du-bi-du-du-du-du-bi-du, viņam dudināja preti baltais flangs. Stirniņai saļima kājas.
- Un ko es tev teicu?, atskanēja barga balss no debesīm. Kristīgie demokrāti, kristīgie demokrāti! Vai tavi PR speciālisti vispār aptver grafiti nozīmi kampaņā?
- Un ko tu iesaki?, viņam pretojās nedaudz miermīlīgāks tembrs. Iet no antikristīgajiem?
- No antikristīgajiem jau iet Džastins! Meklē jaunas platformas!
- Vsjo ņe tak i vsjo ņe to, kogda tvoja ģevuška boļna, turpināja skanēt pār upi. Bluuuu suīīīd šūūūz, Dziļmeža zvēri kā magnetizēti grozīja galvas no vienas puses uz otru.
- Caurspīdīgi budžeti, uzticami kontributori, saports kapos un kārtējo reizi pajāti praimeriji, turpinājās kritika debesīs.
- Gāz! Tagad!, atskanēja no otra krasta.

Jan ar Krokodilu bija nolēmuši pirmās pavasara foreles piebeigt ar elektrību. Eksaltētais akumulators bija sagaidījis savu brīdi. Kakafoniskais koncerts pārtrūka.
- Rekaunts!, noskanēja no debesīm.

- Tā!, komandēja Marule, tātad vispirms tu iesi no žoga līdz grāvim un pēc tam no grāvja līdz žogam. Apmēram pa vidu tu atpogāsi savu džinsu kreklu un nodemonstrēsi varonīgi spavaino krūtežu. Skaidrs?
Bebrs nopūtās un ieskatījās scenārija lapā. Viņš cerēja, ka viņš saprata. Stilistu trīs stundas ar fēnu ieveidotā krūteža deva papildus pārliecību.
- Un tālāk, Marule norādīja uz Āzi, tu metīsi viņam ar akmeni. Un tad no krūmiem iznāks perverts beretē... Ŗuperts Everets, žēli atskaņoja no treilera.
- Jā, Ruperts Everets. Un vēlreiz, no sākuma, karmena, rotors...

- Tas ir pāri maniem spēkiem, Džodij, ar izteiksmi burtus un vārdus izrunāja Āzis
- Ej kaut vai pakaries. Varbūt laikam tomēr, viņu papildināja Bebrs
- Neņem galvā, bērniņ. Kas augstu lec, tas zemu krīt, vēl cītīgāk turpināja Āzis
- Nepaturi to sevī, Bebrs sāka jūtami uztraukties. Džinsu krekla pogas negribēja vērties vaļā. Bebrs izvilka pa šķirbu dažas spalvas.
- Es saprotu, ka tu kaut ko zini, nu jau diezgan monotoni skaitīja Āzis un pārmetoši paskatījās uz Maruli.

- Kas ir? Es divas trešdaļas scenārija nospēru no Koeniem! Divas trešdaļas! Tas nevar būt slikts scenārijs! Un kur ir buberts everests?!! Ŗuperts Everets, žēli atskanēja no treilera.
- Jā, kur ir Ruperts Everets?

- Tu dod man cietu laiku, Āzis turpināja ar pilnīgi stiklainu skatienu

- Kurš ir tulkojis ar promptu? Kurš, es jautāju?!, Marule bija pilnīgi pārskaitusies.

Dūmi negribīgi līda ārā no skursteņiem, mēness kautrīgi sadila līdz trešajai fāzei, un pat jāņtārpiņi tovakar nespīdēja tik spoži, kā ierasts. Pāri egļu galotnēm plūda slikti noskaņotas mandolīnas nevērīgi paņemti akordi. Tas nozīmēja tikai vienu – Vilks kārtējo reizi bija nelaimīgi iemīlējies Līdakā. Šīs vienvirziena attiecības uzsākās jau ziemā, kad pelēcis mēģināja izmānīt Līdaku no aizsalušās Straujupes, iebāžot āliņģī asti. Līdaka žestu nenovērtēja. Kopš februāra Vilks tika atraidīts 52 reizes, un šaušalīgā statistika turpināja pieaugt ģeometriskā progresijā. Greizi paņemtais „fa” grieza pa iedzīvotāju sirdīm ar sarūsējušu naglu.
- Viss pāries, galvenais cilvēks-cilvēkam vajag būt. Respektīvi, vilkam, blakus savā „Wintersports” cepurītē papirosu kūpināja Alnis.
- Es zināju, ka tā ir slikta pasaka, nopūtās Vilks un aizgāja ar autogēnu ozolā iededzināt lamuvārdu.

Bebrs nebija tik filozofisks. Viņš no teorijas ierosināja pāriet pie praktiskās stratēģijas, un no Aļņa papirosiem - pie pikapa tehnologa Lordramex.
- Nebrauks viņa ar pikapu, nebrauks, atkal galvu purināja Vilks, es jau mēģināju. Solīju sameklēt motocikletam jaunu blakusvāģi arī, viss velti... Tomēr uz Lordramex kantori aizdevās.

Tehnologs kabinetā sēdēja divu televizoru un trīs žurnālu kompānijā. "Stop!", viņš iesaucās, kad Vilks mēģināja pārkāpt pāri slieksnim, "Tā, tā, tā. Kas te mums ir? Edipa māktais monoerotiskais konglomerētās motivācijas komplekss ar novirzi ar antisuicidālām tendencēm uz dzidro." Pēdējo vārdu Lordramex izrunāja nazāli un ar plato 'o'. Vilks īsumā izklāstīja savas problēmas. "Tās nav problēmas!", sasita plaukstas Lordramex, "tas ir elementārs pašanalīzes trūkums!". "Es varu nodot", slējās kājās Vilks. "Nevajag, nevajag", attrauca Lordramex, "lūk, sāksim no sākuma! Mūsu tehnoloģijas balstās uz akadēmiskās bāzes", viņš pamāja ar galvu žurnāliem un televizoriem. "Pirmkārt, jūs sakāt, ka izpildāt pie objekta dziesmu. Vai drīkstētu zināt, kas tā ir par dziesmu? Tu, trakā purva zivs? Tas ir slikti, ārkārtīgi slikti, jo šī dziesma nav starptautiskā ētera apritē! Šādi jūs tikai piezemējat objekta pašnovērtējumu, caur kuru rezignējas arī jūsu fluīdais personiskums. Nepieciešams internacionāls grāvējs-atomsirdlauzis. Kā Titānikā. Tālāk. Esmu novērojis no populārzinātniski romantiskām pārraidēm, ka galvenajam varonim, tas ir jums - jūs taču esat galvenais varonis? - ļoti palīdz fakts, ja viņš uz kādu laiku nonāk komā. Komā gulošs romantiķis aizkustina vairāk kā praktizējošs mačo. Un vēl. Nedaudz šarma un noslēpumainības. Teiksim, franču akcents. Man palīdz.", pasmaidīja Lordramex. Pelēcis aizvēra bloknotu, eleganti nospļāvās un devās uz mājām skaņot mandolīnu.

Piektdienas vakarā Līdaka kā ierasts izslēja savu galvu no upes un aprija zaļu un slinku spāri. Krastā stāvēja Vilks. Viņa rokās atradās mandolīna.
Vī dont nīd nou edjukeišan. Vī dont nīd nou self kontrol, skanēja pari upei
Zers lots of hazard in ze klāsrūm, Līdaka ieplēta acis
Hei! Dīdžej! Līv ze kids aloun, pie krasta upē iegrima submarīnes "Alfrēds Piektais" periskops
Ololololo, anazer dik in ze vol.
Nobeidzis savu vēstījumu Vilks ar vārdiem "Au rezervuār!" apgāzās vēkšpēdus. Līdaka tvēra ar asti pie sirds.

makšķernieku stāsts
(koments, ne psto)

a šitie ir psrs 60-ie, ja? vai 70-ie?



cik gan nesalīdzināmi krutāki un stilīgāki par 80-jiem

( ... )

90-ie salīdzinoši pelēcīgi
00-ie jau labāki, bet pārāk ķīmiski
10-ie ahujenni, es uzskatu, tomēr ne tik kruti, kā kļovais naivisma un futuroloģijas savienojums

vēl šodien izlasīju par tādu austrālijas putnu, kā satin bowerbird (nezinu, kā latviski)
izstās putns šitā



projektē, ceļ un dekorē šādus objektus



to visu ne jau sev, bet potenciālajai sievai, snekus un nagetus ieskaitot
pats viņš dodas hujārīt konkurējošo firmu šedevrus

neesmu ps3 īpašnieks, bet pēc recenzijām par the last of us, es tā saprotu, ka spēles jau ir apdzinušas kino
pakaļdzīšanās principā beidzās jau kaut kur pie call of duty frenšīzes, būtībā to the moon jau bija daudz spēcīgāks par kino, tālāk būs tikai atrāviens
un pēc tam kritīs arī modernā literatūra, nu, krutuma ziņā

t.i., datorspēles, acīmredzot, būs art for people number one pēc kādiem gadiem pieciem
moš, autoriem jau ir jāsāk domāt kā eskvairam hārvijam smitam, figačīt uzreiz interaktīvo literatūru

kārtējā lēkme ps3 sakarā, līdz šim izdevās pārvarēt, bet vadzis sāk lūzt