un par aaaaa-klases geimiem

the witcher, kas ļoti biedēja ar pieeju "slāvu lomspēlētāji aizraujas ar skandināvu mitoloģiju, shitshitshit" izrādījās tieši tāds, kādu es iedomājos. vispirms kādas trīs stundas tiek rādīts ķinītis par to, kā sirmpeisakainais nekroārietis dauza Monstru, lai atbrīvotu Princesi no Lāsta, pēc tam aiziet savā varoņzapojā, attopas kaut kādā Pilī, kur ir vēl visādi Varoņi, bet viedais Karalis mūs ļečī: "plāns ir tāds, bjorgs dodas pa kreisā spārna kāpnēm, lai aizbarikādētu divus augšējos toņus,kamēr gimriks un princese ar saviem spelliem centīsies aizkavēt asildāru lejā pie laukuma, tev jāšķērso pils sienas, lai no austrumu kāpnēm atbīdītu durvis. tu mani saprati?", ar tēraudzilu skatienu mani caururbj Karalis, virtuālajā Vējā plīvojot stingri pikselētajam Apmetnim. gribas teikt, ka es visu sapratu, sapratu jau intro filmiņā, taču ar pēdējiem spēkiem velkos augšā pa kaut kādām sienām, kur notiek formāls, ēee, kind of neverwinter nights mahačs, ātrajiem pretiniekiem jāsit ar vienu zobenu, lēnajiem ar citu, visi krīt, kaut kas piedāvā "let's go cooking!", un es saprotu, ka tagad ilgi un sarežģīti no sešām dažādām kaskādes tējām būs jāvāra viens liptons, un es būšu tie tūkstots mērkaķi, kas sacer šekspīra sonetu. tas ir, ja cilvēks dzīvi pavada lasot grāmatas par drakoniem, nevis par finkleriem, kā es, tad laikam viņš būs atnācis īstajā vietā. aninstol grafomānisko fentezī sodomiju.



borderlands laikam ir labs pasākums izklaidē un kultūrā, bet man nekas tur neiepatikās (nopūšoties jāpiebilst, ka, iespējams, tāpēc, ka es nekaifoju no jūsu follautiem un veistlendiem) - ne tas, kā šauj ieroči, ne radiācijas apgarotie npc savos treileros. un jo īpaši neiepatikās kārtējā rakņāšanās pa izgāztuvi, tukšā stavridas konservbundžā iebāzti divdesmit dolāri, bet no sarūsējušā radiatora var izskrebināt patronas. žmi na gašetku - vispirms kreisais kreisaisaiskreisais, pēc tam e-e-e-e-e-e-e, lai savāktu drazas. varbūt, kad parādās mašīnas, iet jautrāk, bet tā, nu nahuj, ziniet. armija. fedekss. ja gribi neprātu, vienmēr ir armed and dangerous ar pingvīniem, nevis takeši miike ne savā labākajā noskaņojumā.



bioshock infinite - pizģeeec, tā nemēdz būt. esmu pastaigājies pirmās stundas trīs, nolādēts, tas ir reāls nepārtraukts ecstasy. ja es jums pateikšu, ka stāsts sākumā ir par to, kā amerikāņu baptisti gadsimta sākumā  ir kolumbijas pilsētu pacēluši stratosfērā un pasludinājuši bendžaminu franklinu par dievu, jūs nesapratīsiet. bet tā ir uzvara un triumfs pār visu aaa-klasi, visiem alaniem veikiem un maksiem peiniem. dižs un majestātisks pasākums, vīzija, no kuras nevar atrauties, sapnis, no kura negribas pamosties, gods and mechanisms.