no krievu internetiem uzzināju, ka šī filma ir ļoti viduvēja, lai arī ko tur - atklāti neizdevusies, faktiski, ļoti amatierisks un smieklīgs pašdarbības kino, bez jebkāda sižeta, ar neticami sliktu un besakarīgu montāžu, it kā no domino kauliņiem kāds mēģinātu salikt gaļas mašīnu. operatora darbs, ja vispār var saukt par darbu kinematogrāfijas aparāta trīcēšanu paģirainajās rokās, liek riebumā novērsties. skaņa ierakstīta kā stacijas tualetē. atsevišķus vārdus nepieciešams teikt par aktierspēli. cilvēki, kas dēvē sevi par "aktieriem", cenšas kaut ko "tēlot", labāk būtu nevis tēlojuši, bet dzēruši kafiju, vismaz tad kaut kā varētu izturēt šīs divarpus stundas. darbā skārtā pamattēma mūsdienu kultūrā augušam cilvēkam izsauc labākajā gadījumā nievājošu smīnu, un varam tikai apskaust nabaga kritiķus par drosmi to noskatītities, lai kaut ko vēl uzrakstītu un saņemtu savus jūdas grašus, it sevišķi pēc kakafoniskās muzikas, kuru tie ir spiesti klausīties, iespiedušies kinoteātru krēslos. politkorektuma ellē dzimušais scenārists pārkāpj visas saprāta robežas. gaisma no ekoloģiski elektrotaupīgajiem sofītiem slikta. paviljona grīdai ir izlūzuši dēļi. apkopējas neuzlasa benčikus un neuzslauka vēmekļus. filmēšanas mobilais krāns apdraud cilvēku dzīvības. producenti smej riebīgus smieklus piesiekalotajās sionistu bārdās.

jūs zinat, par kuru filmu ir runa.