un vēl nedaudz par piedzīvojumiem fārkrajā, ko es maziem gabaliņiem
un sižetā vispār esmu sasniedzis tikai indianadžounsošanu nogrimušajā ķīniešu pilsētā (kļova,čo)

daspēlējis pokeru piekrastes kazino "žārklis", iesēdos džipā, ar nolūku pēc kādiem 700 metriem atbrīvot kārtējo pirātu fortu no pirātiem
izkāpis ārā pamanīju, ka apkārtnē slaistās tīģeris
jau tad es jutu, ka šis tīģeris būs īpašs, taču sākumā es sapīku - šaut pa viņu negribas, jo tad saskries cilvēki no forta, a ja nešauj, tad viņš nolems tev maigi iečukstēt austiņā brīdī, kad tu veic svarīgu glamūra sesiju ar fotobinokli čekojot forta spēkus un pozīcijas, cik reižu tā nav bijis
un vispār es fārkrajā dzīvniekus nemočīju bez ļoti īpašas vajadzības, nu jā, tīģeri un leopardi ir nepieciešami ekipējumam (nē, Ne Tas, ko jūs padomājāt!)

vispār jau zvēri dažreiz palīdz cīņā ar pirātismu un citiem kopīraita pārkāpējiem
teiksim, ja apmetnē atrodas būris ar noķertu lāci, tad ir iespējams pirms uzbrukuma šo būri atšaut vaļā, sākas jezga, lācis danco, čigāni griežas ekstāzē, pretinieki skraida astotniekiem, a mēs tikmēr šim juceklim pa vidu varam uzlikt forta radiomezgla dīdžeja kabīnē svaigāko andra ērgļa singlu, kas mums citos apstākļos nekādi neizdotos, jo ir noteikta strikta rotācija
tomēr šis gadījums pārspēja visu redzēto

brīdī, kad es ar savu snaiperšauteni jau biju iekārtojies virsotnē uz akmens, un skatoties optiskajā tēmeklī apsvēru rindas kārtības jautājumus, tīģeris iesoļoja pa forta vārtiem
nē, jūs saprotat, tur, nevis "izskrien no krūmiem" vai "pielavās caur sētas caurumu", nē, naturāli ienāk, tieši pa vārtu vadu, pahodočka mierīga pacanskaja, un ar vienu ķepu nekavējoties aizhujārī pie vārtiem stāvošo guārdu uz pozīcijām labākā pasaulē
"tiger! tiger! jbtv#$%*#!", auro pirāti un pašķīst uz visām pusēm. kāds šturmoviks no pārlieku spēcīgajām emocijām cenšas kā tēvs fjodors uzkāpt neuzkāpjami stāvā klintī, un šī iecere sākumā šķiet bezcerīga, taču pateicoties tīģera palīdzīgās ķepas kinētiskajam spēkam, šturmovikam izdodas aiziet uz rekordu!

kad beidzot varēs šaut?!, es jeļe vairs valdos
un vairs nespēju novaldīties, jo tagad sava kārta ir pienākusi ar bīstamajām pudelēm apkārtajiem eksploziju meistariem aka čārdžeriem - nu a huļe var gribēt, ja cilvēks nekad nav dzīvē metis tīģerim ar molotova kokteili!
kratos smieklos es, kratās optiskais tēmeklis, pašaut nav iespējams, noslauku acs kaktiņu un paceļu galvu - šajā momentā no sava otrā stāva lejā lido pirātu snaiperis, tātad acīmredzot lielais kaķis ir uzkāpis pa trepēm un ticis klāt arī viņam
skan fanfaras, pār apmetni uzvijas mūsu zilais karogs, viktorija bez neviena šāviena!

pēc tam gribēju šo tīģeri atrast un pasniegt kādu godarakstu; principā pēc visas taisnības šo fortu vispār vajadzētu atdot viņam
toties dažas minūtes pēc šiem notikumiem, kad fortā beidzot ar savām mašīnām jau ir ieradušies papildspēki (tā ir gadsimta mīkla, kas vispār viņus izsauc uz turieni, ja es to nedaru. pirāti? "čuvaki, mums te ir pātī ar automātiem, brauciet, savādāk atkal palaidīsiet visu fanu garām!"), apmetnē ieskrēja dingo suns
un izrādījās, ka ne tikai pirāti sadzīvo interesantā harmonijā ar vietējo floru un faunu, bet arī vietējie
bļaģ, ko viņi ar to suni darīja! vispirms atklāja uz viņu mežonīgu uguni, kad dingo izskrēja pa vārtiem, visā barā aurodami aiztesās viņam pakaļ (un paldies d-am, ka mums te vēl nav tanku), ārdījās apkārt nometnei, ālējās pa kalniem, izšāva visus savus kalašus, ne reizi netrāpīja...

pēc piecām minūtēm dingo suns bija atpakaļ nometnē, skatījās uz mani ar spožām acīm un izkārtu mēli
šķiet, kaut ko gribēja bilst arī partizānu zonderdivīzija, kas arī bija atgriezusies, taču munīcijas trūkuma dēļ aprobežojās ar nožēlojamības pilnu klusumu
uzskatu, ka šī sala mums ir jāpārvalda trijatā - man, čempiontīģerim un dingo sunim, tas būtu neuzvarams kombo, pārējie var vākties pupās