ekzaktlī.
es arī uzaugu bez tēva, ij nekas. nekāda baigā diskomforta nebija, tā vienkārši ir un viss. diskomforts man bija par ko citu.
jā kaut kādā tīnībā tas vienubrīd bija svarīgi. apzinos, ka viņa klātbūtne vai brāļu/māsu esamība notiekti daudz ko būtu mainījusi (tāpat kā fakts, ja būtu dzimusi citā valstī vai gājusi citā skolā utml.), tak ko tur daudz cepties, nesaprotu.
man bērnībā daudz vairāk uz nerviem krita tie mūžīgie strīdi un skandāli. ja tā ir tā "normālā ģimene", tad paldies, man to nevajag.