Nu, īsumā, tā doma ir tāda, ka Hārdijs ar domubiedriem bija nolēmis uzrīkot pirmo nopietno flash-mobu Latvijā un meklēja sev domubiedrus - tad anonimitāte vēl nebija topā. Tādus viņš arī atrada. Šķiet, piedāvājums piedalīties tika izteikts arī L.Langai (šo momentu es tik smalki nezinu), kura atteicās, toties novērtēja faktu, ka flash-mobā ir spēks. Tādēļ paredzētajā pasākuma dienā sāka apzvanīt visus savus draugus un paziņas ar tekstu : "Eu, H.Lediņš taisa flash-mobu tajā un tajā vietā, ejam skatīties! Un tur vēl piedalīsies tas, tas un, jā, šitais arī!". Kad Lediņš ar "nejaušajiem" domubiedriem ieradās noteiktajā vietā, viņš bija nedaudz pārsteigts... Lūk, šādi nomira nopietno flašmobu ideja Latvijā.