taga pamēģināju drusku mask of betrayer (pirmais nwn ekspanšens)
galvenais varonis atjēdzas ar spēcīgiem atmiņas zudumiem rašimanas (!!!, tas, bļa, no nevervinteras vai merdelēnas kā no spuņciema līdz amsterdamai) katakombās. bezfilma saprotama, jūs iedomāties nevarat, kādi mums pirms oriģinālās kampaņas finālbatla līdzi bija alus-vīna-spiritu krājumi, tā ka par to nav jautājums. naudas nulle, elementāļu izaucamais ķieģelis arī ieguldīts žūrfiksā. vai lombardā. nu i nevajag.
pamodina notetovējusies druīdesse un paskaidro, ka te nav atrezviķeļs
ārā mīnus 30, apkārt klaiņo neredzami kristāla lāči
pie tam vienu tādu lāci mēs izvilkām no itin materiālistiska zārka, un, kā vēsta trasfermarkt.de, velk viņš uz štuku ekspē
atdzīvinājām graciozu imaskāri golemu. izlasījām grāmatu par wall of souls (kas sakāpināja interesi pret notiekošo aptuveni par 1500%: čau, planescape t). dziedam dziesmu situ ruttu, karu tuleb.